Datums

Nosaukums

Apraksts

02.09.–30.09.

Fotogrāfes Elīnas Andersones izstāde "Dabas kalendārs sievietē"

Darbos atklājas autores redzējums par sievieti un viņas saikni ar dabas ritmiem, gadalaiku maiņu un to simbolisko nozīmi. Izstāde aicina ieraudzīt dabas un cilvēka pasaules vienotību, kā arī rosināt skatītāju uz pārdomām par harmoniju, līdzsvaru un sievietes pieredzes daudzveidību.

Datums

Nosaukums

Apraksts

01.09.–30.10.

Nemainīgs savā mainībā

Literatūras izstāde. Literatūras izstāde kārtota sakarā ar rakstnieka Vladimira Kaijaka 95. atceres gadadienu, un, tajā skatāms rakstnieka veikums prozā. Sarakstīti gan kriminālstāsti, gan stāsti ar fantastikas elementiem, gan kara tēmai veltīti darbi. V. Kaijaks rakstījis arī vairākus kinoscenārijus. Pēc autora sarakstītās tetraloģijas "Likteņa līdumnieki" motīviem tapis tautā iemīļotais televīzijas seriāls ar tādu pašu nosaukumu. Izstāde apskatāma bibliotēkas darba laikā. Kontaktinformācija bibliotēkā: tālr. 20256552

Neuzvarama. Nesalaužama. Neaizmirstama.

Literatūras izstāde. Literatūras izstāde kārtota kā veltījums rakstnieces, žurnālistes Melānijas Vanagas 120. atceres gadadienai, lai lasītājiem atgādinātu par viņas veikumu literatūrā. Rakstniece ir apjomīgās kultūrvēsturiskās epopejas septiņās grāmatās "Dvēseļu pulcēšana" autore. M. Vanagas dokumentālais vēstījums "Veļupes krastā" ir kļuvis par vienu no spilgtākajiem Sibīrijas izsūtījuma tēlojumiem latviešu literatūrā. Izstāde apskatāma bibliotēkas darba laikā. Kontaktinformācija bibliotēkā: tālr. 20256552

Sapnis par skolu

Literatūras izstāde bērniem. Izstāde kārtota, lai pievērstu lasītāju interesi rakstnieka, tulkotāja un pedagoga Sudrabu Edžus literārajam veikumam, sakarā ar autora 165. atceres gadadienu. Viņa veikuma prozā vērtīgākā daļa ir tieši stāsti bērniem un jaunatnei: "Dullais Dauka", "Pusmāsas dēls", "Kraukšķītis", “Velnu dzinējs”. Sudrabu Edžus ir rakstījis arī poēmas, romānus: "Pirms vētras" un "Dumbrienā", kā arī tulkojis literāros darbus no krievu un poļu valodas. Izstāde apskatāma bibliotēkas darba laikā. Kontaktinformācija bibliotēkā: tālr. 20256552

15.09.–14.11.

Citāda grāmata

Izstāde. Kaives pagasta rokdarbu pulciņa "Saulessvece" dāvana Kaives pagasta bibliotēkai 100 gadu jubilejā. Izstādē skatāmas nolietotas grāmatas, kas locītas orimoto tehnikā, tā dodot iespēju grāmatai dzīvot otru mūžu kā dizaina objektam.

Datums

Nosaukums

Apraksts

01.09.– 06.09.

Literatūras izstāde "Sveicināta skola!"

Zinību dienai veltīta grāmatu izstāde Izstāde apskatāma bibliotēkas darba laikā.

02.09 – 09.09.

Vladimiram Kaijakam – 95 Grāmatu un uzziņu materiālu izstāde no mapes: "Rakstnieki"

Vladimirs Kaijaks (īstajā vārdā Kārlis Laimonis Lazdovskis (līdz 1959), Kārlis Bendrups (1959–1970); 1930–2013) – rakstnieks. Stāstu un romānu tematiskais loks daudzveidīgs – rakstījis gan kriminālstāstus un romānus, gan kara tēmai veltītus darbus, gan stāstus ar fantastikas un hiperbolizācijas elementiem, kuros reālistisko detaļu precizitāte apvienojas ar nosacītību, grotesku. Rakstījis arī kinoscenārijus. Mūža pēdējos gados vairāk pazīstams ar tetraloģiju "Likteņa līdumnieki", pēc kuras motīviem tapa tautā iemīļots Latvijas Televīzijas seriāls.

04.09. – 11.09.

Melānijai Vanagai – 120 "Nemiera dvēsele" Grāmatu un uzziņu materiālu izstāde no mapes: "Rakstnieki"

Melānija Vanaga (1905–1997) – rakstniece. Kultūrvēsturiskas epopejas septiņās grāmatās "Dvēseļu pulcēšana" (1993–1999) autore. Grāmatas stāsta par latviešu tautas vēsturē svarīgiem notikumiem no 17. gadsimta līdz mūsdienām. Plaši atspoguļots 20. gadsimts. Stāstījumu papildina dokumenti, ļaužu atmiņas, teikas, vēsturiski, ģeogrāfiski un etnogrāfiski fakti. Grāmata "Veļupes krastā" ir viens no spilgtākajiem Sibīrijas izsūtījuma tēlojumiem latviešu literatūrā.

11.09. – 18.09.

Dzejniekam, dramaturgam Rainim – 160 "Prāts ir sirds ministrs" Grāmatu un uzziņu materiālu izstāde no mapes: "Rakstnieki"

Rainis (īstajā vārdā Jānis Pliekšāns; 1865–1929) – dzejnieks, dramaturgs, tulkotājs, žurnālists, filozofs, kultūras darbinieks, politiķis.

15.09. – 22.09.

Angļu rakstniecei Agatai Kristi – 135 Literatūras izstāde

Agata Kristi. Rakstniece, ceļotāja un sērfotāja. Slavena detektīvu autore. 1890. gadā 15. septembrī Torkī, Devonas grāfistē dzimusī Agata Kristi kļuva un joprojām ir visu laiku visvairāk pārdotākā romānu rakstniece. Viņa ir vislabāk pazīstama ar saviem 66 detektīvromāniem un 14 stāstu krājumiem, kā arī pasaulē visilgāk izrādīto lugu - Peļu slazds. Viņas grāmatas ir pārdotas vairāk nekā miljards eksemplāros angļu valodā un miljards tulkojumā.

17.09. – 24.09.

Rūdolfam Plēpim – 75 "Ticot brīnumam" Grāmatu un uzziņu materiālu izstāde no mapes: "Aktieri"

Dzimis 1950. gada 17. septembrī. No 1966. gada līdz 1970. gadam mācījies LPSR Kultūras darbinieku tehnikumā. Strādājis Jaunatnes teātrī, būdams viens no vadošajiem teātra aktieriem un Nacionālajā teātrī. Filmējies vairāk nekā 20 kinofilmās, tajā skaitā "Spēle" (1981), režisors Arvīds Krievs, piedaloties Gunāram Piesim, "Emīla nedarbi" (1985), režisors Varis Brasla, "Viktorija" (1988).

20.09. – 26.09.

Džemmai Skulmei – 100 Grāmatu un uzziņu materiālu izstāde no bibliotēkas mapes: "PERSONĪBAS"

Džemma Lija Skulme (dzimusi 1925. gada 20. septembrī) bija latviešu gleznotāja, viena no nozīmīgākajām un aktīvākajām padomju laika Latvijas kultūras dzīves veidotājām.

29.09. – 06.10.

Klāt Miķeļdiena! Literatūras izstāde - uzziņas, dainas, mīklas, sakāmvārdi, ticējumi, teikas, uzdevumi

Miķeļi jeb Miķeļdiena ir latviešu rudens gadskārtu svētki un gada auglīgās daļas aizvadīšanas svētki. Miķelis latvju dainās saukts par labu un bagātu vīru, arī par maizes tēvu, kas saistās ar rudens ražas ienākšanos.

22.09. – 26.09.

Bērnu jauno grāmatu izstāde "Vakars kopā ar grāmatu"

Mazie lasītāji var iepazīties ar viņiem piedāvāto jaunāko literatūru

29.09. – 30.09.

Jauno grāmatu izstāde pieaugušajiem "Vasaras noskaņās"

Bibliotēkā apskatāmas jaunākās grāmatas pieaugušajie

Datums

Nosaukums

Apraksts

Visu rudeni

Bērnu žūrija 2025

Aicinām piedalīties Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra organizētajā un koordinētajā lasīšanas veicināšanas programmā "Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2025". Programmas mērķis ir veicināt lasītprasmi un interesi par grāmatām, vienot lasītājus un rosināt diskusijas par grāmatām, sekmēt augstvērtīgas literatūras izplatību. 2025. gada programmas "Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas" katrā vecumgrupā ir jāvērtē piecas grāmatas, bet Vecāku žūrijas kolekcijā – četras, papildus aicinot izvēlēties jebkuras divas grāmatas no pārējās kolekcijas, lai arī pieaugušie iedziļinātos bērnu un jauniešu literatūrā.

11.– 30.09.

Izstāde. Dzejniekam, dramaturgam Rainim – 160 (1865–1929)

Grāmatu izstāde veltīta Rainim un dzejas dienām

14.09.

Pārgājiens "Daba dziedē dabā"

Pārgājiens tiek organizēts kopā ar biedrību Y’S MEN klubs "Cēsis". Pļavas, meža augu iepazīšana, pielietojums. Pieredzes. Biodeju elementi, ieskats trauku meditācijā; ģimenes, grupas ģērboņa veidošana no dabas materiāliem. u.c Paaudžu sadarbība, zināšanu pārnese grupā. Tēju gatavošana, kopīga maltīte. (Cēsu apkārtne Raiskuma pagasts)

25.09.

Tikšanās ar Līgu Rimšu

Iepazīsimies ar Cēsu puses autori Līgu Rimšu, viņas dzeju gan bērniem gan pieaugušajiem, un viņas stāstu varoņiem, starp kuriem sastopami gan pieaugušie un bērni, gan dzīvnieki un priekšmeti. Stāsti atklāj autores prasmi iedziļināties cilvēku attiecībās un iekšējos pārdzīvojumos, viņas mīlestību pret dabu un dzīvi. Lasītājus patīkami pārsteigs tēlainā, interesantiem izteiksmes līdzekļiem bagātā valoda un atziņas, kas tuvas daudziem.

28.09.

Izstāde. Rakstniekam, pedagogam Valdim – 160 (1865–1934)

Valdis (īst. v. Voldemārs Zālītis; 1865–1934) – rakstnieks un pedagogs. Viens no tautas atmodas laikmeta skolotājiem-rakstniekiem. Divu dzejas krājumu autors, atmiņu tēlojumu, romāna dzejā un ceļojumu aprakstu grāmatu autors. Mākslinieciski veiksmīgākais darbs ir "Staburaga bērni" (1895), kura pamatā rakstnieka bērnības atmiņas. Tēlojumu grāmata tulkota arī lietuviešu valodā. Par savu labāko darbu uzskatīja apjomīgo romānu dzejā "Juris Brasa, gāršas dēls un mantinieks" (1926). Tajā poētiski transformēti rakstnieka jaunības gadu pārdzīvojumi un ideāli. Jaunatnes Sarkanā Krusta himnas latviskā teksta autors. Aktīvi piedalījās Rīgas Latviešu biedrības darbā. PAR ROMĀNU "NE TIKAI STABURAGA BĒRNS. VALDIS" (2022) "Šajā duālismā – ja vēlamies, varam to saskatīt arī pretnostatījumā "Voldemārs Zālītis – skolotājs, Valdis – rakstnieks" – veidojas romāna galvenais iekšējais konflikts, kas citādi tradicionāli hronoloģiski plūstošajā, lielākiem un mazākiem notikumiem izraibinātajā vēstījumā ienes pastāvīgi fonā klusi skanošu, ļoti cilvēcisku disonansi."

Datums

Nosaukums

Apraksts

01.09.–30.09.

Rakstniecei Melānijai Vanagai – 120

Melānija Vanaga (1905-1997) – rakstniece. Kultūrvēsturiskās epopejas septiņās grāmatās "Dvēseļu pulcēšana" (1993-1999) autore. Grāmatas stāsta par latviešu tautas vēsturē svarīgiem notikumiem no 17. gadsimta līdz mūsdienām. Plaši atspoguļots 20. gadsimts. Stāstījumu papildina dokumenti, ļaužu atmiņas, teikas, vēsturiski, ģeogrāfiski un etnogrāfiski fakti. Grāmata “Veļupes krastā” ir viens no spilgtākajiem Sibīrijas izsūtījuma tēlojumiem latviešu literatūrā. Filma "Melānijas hronika" 2016) uzņemta pēc grāmatas "Veļupes krastā" motīviem.

08.09.–30.09.

Dzejniekam, dramaturgam Rainim – 160

Rainis (1865-1929), dzejnieks un dramaturgs, neapšaubāmi viens no lielākajiem vārdiem latviešu literatūrā un Latvijas kultūrvēsturē kopumā. Raiņa plašajā literārajā devumā nozīmīga vieta ir arī bērnu dzejai. Dzejoļu krājumi "Zelta sietiņš"(1920), "Puķu lodziņš", "Vasaras princīši un princesītes", "Lellīte Lolīte"(visi 1924), "Putniņš uz zara"(1925), "Saulīte slimnīcā"(1928) kļuvuši par bērnu dzejas klasiku. Dzejoļi ir viegli uztverami, tajos darbojas dzīvnieki, dažādi dabas spēki un paši bērni. Rotaļa dzejoļos mijas ar nopietnību. Ierosmi dzejoļiem Rainis smēlies latviešu tautas dainās un pasakās, igauņu, somu, vācu folklorā, grieķu teikās un pat ķīniešu tautas pasakās. Poētiski izteiksmīgā un rotaļīgā formā Rainis bērnus uzrunā kā līdzvērtīgus sarunu biedrus.

12.09.–26.09

Novadniekam Vilhelmam Ķuzem – 150