Jānis Jansons

Latvijas brīvības cīnītājs. Mācījies Vaidavas pagastskolā, Cēsu pilsētas skolā. Kopš 1907. g. skolotājs Vaidavas pagastskolā. 1912. g. Pēterpilī ieguva mājskolotāja tiesības. Kopš 1912. g. skolotājs Vecauces proģimnāzijā, vēlāk Siguldas proģimnāzijā. 1914. g. izturēja ģimnāzijas gala pārbaudījumus. 1915. g. studējis matemātiku Tērbatas universitātē. 1916. g. iesaukts armijā, beidzis kara skolu. Dienēja latviešu strēlnieku rezerves pulkā. 1918. g. janvārī, sabrūkot Krievijas armijai, atvaļināts. 1918. g. matemātikas skolotājs Valmierā un Valmieras apriņķa priekšnieks. 1919. g. janvārī iestājās Latvijas armijā. Piedalījies cīņās par Kurzemi un Rīgu. Apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni par 1919. g. 22. marta sadursmi ar lieliniekiem pie Kalnciema, kur smagi ievainots. 1919. g. decembrī atvaļināts. Matemātikas skolotājs Valmieras reālskolā. Vēlāk Valmieras ģimnāzijas padomes priekšsēdētājs, līdz 1927. g. Valmieras apvienotās vidusskolas pagaidu pārzinis, atbrīvots no darba, attiecībām saasinoties starp vidusskolu un pilsētas valdi. Aizsargs un Valmieras Vanagu pulka komandieris. Izdevis ilustrētu žurnālu "Vanags". 1933.–36.g. Pļaviņu vidusskolas direktora vietas izpildītājs, 1936.–40.g. Cēsu vidusskolas direktors. Viņa laikā uzcelta Draudzīgā aicinājuma ģimnāzijas ēka Ruckas kalnā, kur mācības sākās 1939.g. septembrī. 1941.–43.g. Cēsu vidusskolas direktors. Par nostāju pret latviešu iesaukšanu leģionā 1943.g. apcietināts, ieslodzīts Salaspils darba nometnē, pārvests uz Vāciju. Mūžu nodzīvoja bez ģimenes.Miris Štuthofas koncentrācijas nometnē, kapa vieta nezināma.