Jānis Ģipslis

1905. gada un 1917. gada revolucionārs, boļševiku kaujinieks. Strādājis par burtlici J. Ozola spiestuvē Cēsīs. 1904.g. iesaistījās šīs spiestuves sociāldemokrātu pulciņā, darbojās kopā ar P. Vītiņu. 1905.g. pārcēlās uz Rīgu, kļuva par revolucionāru. 1906.g. apcietināts, izsūtīts mūža nometinājumā uz Sibīriju. 1907.g. izbēga, dzīvoja Pēterpilī ar viltotu pasi un strādāja spiestuvē. Iepazinās ar J. Bērziņu–Ziemeli un, viņa rosināts, pievērsās boļševismam. 1908.g. emigrēja uz Vāciju. 1911.g. iepazinās ar Vladimiru Ļeņinu, izpildīja viņa uzdevumus, apmainījušies vēstulēm. 1912.–13.g. divas reizes slepeni ieradās Rīgā stiprināt sakarus ar sociāldemokrātiem. V. Ļeņina uzdevumā aicināja latviešu sociāldemokrātus pievienoties boļševikiem. 1914.g. janvārī piedalījās latviešu sociāldemokrātu kongresā Briselē. Sākoties 1. pasaules karam, Berlīnē apcietināts. Pēc atbrīvošanas devās uz Zviedriju, ar viltotu pasi uz Emīla Pētersona vārda ieradās Pēterpilī, strādājis Putilova rūpnīcā. Izveidoja slepenu spiestuvi boļševistiskās aģitācijas materiālu pavairošanai. 1916.g. augustā apcietināts, notiesāts uz 4 gadiem Pēterpils katorgas cietumā Krestos. 1917.g. februārī cīņu biedri ieņēma Krestu cietumu, izveda J. Ģipsli no vieninieku kameras un cietuma kalvē pārcirta viņa važas. Piedalījies 1917.g. novembra komunistiskās revolūcijas sagatavošanā, vadījis laikraksta "Izvestija" izdevniecību. 1918.g. pieteicās pilsoņu karā. Cīnījies 6. latviešu strēlnieku Tukuma pulkā kopā ar K. Liepiņu.