Arvīds Lepiks

Triju Zvaigžņu ordenis

​Arvīds Lepiks - Vikipēdija
Arvīds Leppiks - Latvijas Universitātes tīmekļvietne
Novadpētniecības datubāze

Inženieris tehnologs, augstskolas mācībspēks. Lauksaimniecības mehanizācijas zinātnes pamatlicējs Latvijā. 1897.g. iestājās privātskolā Čiekurkalnā, Rīgā. 1902.–03.g. mācījies Biķeru draudzes skolā, 1907.g. beidzis Pētera I reālskolu, izturēja mājskolotāja pārbaudījumus. 1908.–12.g. skolotājs N. Draudziņas meiteņu ģimnāzijā. 1913.g. beidzis Rīgas Politehniskā institūta Mehānikas nodaļu ar I šķiras inženiera tehnologa grādu. 1913.–15.g. Baltijas zemkopības mašīnu izmēģinājumu stacijas vadītāja palīgs. Priekuļos, organizēja stacijā būvdarbus. Kad 1915.g. stacija darbu pārtrauca, devās uz Maskavu, strādāja pakavu fabrikā, vēlāk Rēvelē vadījis jūras cietokšņa būvi Nargena salā. 1916.–18.g. lauksaimniecības mašīnu speciālists Zemkopības departamentā Pēterpilī. 1919.g. atgriezās Latvijā, Latvijas Universitātes mācībspēks. Piedalījās Priekuļu lauksaimniecības mašīnu stacijas darba atjaunošanā, 1921.–23.g. tās vadījis, līdz 1939.g. zinātniskais konsultants. 1923.g. stacijas vadību nodeva J. Balsaram. Kopš 1919.g. Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātes docents – lasīja lekciju kursu par lauksaimniecības mašīnām. 1923.g. Latvijas Universitātes vecākais docents, 1924.–26.g. Latvijas Universitātē Lauksaimniecības fakultātes dekāns. 1935.g. agronomijas zinātņu doktors, disertācija "Salīdzināmās studijas par atsperu ecēšas un atsperu kultivātora zariem un viņu darbu". Kopš 1935.g. Latvijas Universitātes profesors Lauksaimniecības mašīnu katedrā. 1921.–40.g. piedalījies ar referātiem starptautiskos kongresos par lauksaimniecības tehniku. 1930.–40.g. Starptautiskās lauksaimniecības tehnikas komisijas loceklis. Publicējis vairāk nekā 30 zinātniskus rakstus latviešu, krievu, vācu, franču valodā par lauksaimniecības mašīnu izmēģinājumiem, konstrukcijām, izturību. Pirmās publikācijas 1915.g. un 1916.g. Pēterpils izdevumā "Известия Бюро по сельскохозяйственной механике". 1939.–44.g. jaundibinātās Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas profesors, 1944.g. bēgļu gaitās Vācijā, strādājis Lauksaimniecības mašīnu institūtā. 1945.g. atgriezās Latvijā. 1945.–47.g. Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas asistents. 1945.g. izveidoja Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Materiālu stiprības un mašīnu elementu katedru, 1945.–63.g. tās vadītājs, 1947.g. atjaunots kā profesors, piešķirts tehnisko zinātņu doktora grāds. Sarakstījis grāmatas: "Lauksaimniecības mašīnas" (1926); "Lauksaimniecības mašinas un rīki" (1947); "Mašīnu elementi" (1960), līdzautors. Darbojies valodniecībā: LPSR Zinātņu akadēmijas un Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Lauksaimniecības mehanizācijas fakultātes terminoloģijas komisijas loceklis. Veidojis vairāk nekā 1000 ar mašīnām saistītus nosaukumus latviešu valodā: eļļot, klanis, kuļspole, pļaujmašīna u.c. Pievērsties latviešu valodas kopšanai A. Lepiku rosināja māsa valodniece Milda Lepika. Padomju laikā A. Lepika pagātnes nopelni noklusēti. Bija ar augstām prasībām pret sevi un citiem. Ļoti sirsnīgs, bet zinātņu lietās nelokāms – spilgts 20. gs. latviešu inteliģences pārstāvis.