Pieaugušo apkalpošanas nodaļa: 20236342, 64122879
Bērnu apkalpošanas nodaļa:
25668580, 64122605
Administrācija: 64123644

Raunas iela 1
Cēsis, Cēsu novads
LV-4101 Skatīt karti

 
Darba laiks
P. 10.00–18.00
O. 10.00–18.00
T. 10.00–18.00
C. 10.00–18.00
P. 10.00–18.00
S. 10.00–15.00
Sv. slēgts
notice 24. aprīlī – spodrības dienā – bibliotēka apmeklētājiem slēgta!
Pie mums saņemtos izdevumus (grāmatas un žurnālus) ārpus bibliotēkas darba laika lūdzam ievietot grāmatu nodošanas kastē pie ieejas vārtiem no Raunas ielas puses

Jānis Jurjāns

Pseidonīms
Andžs Jurjāns (īst.v.)
Dzimšanas dati
01.02.1830
Miršanas dati
27.04.1879
Apglabāts
Jumurda, apbedīts Vecpiebalgas Vidus kapos
Jomas
medicīna, sabiedrība
Nodarbošanās
ārsts, atmodas darbinieks

Dzimšanas vieta

Valsts
Latvija
Apriņķis/Rajons/Novads
Madonas rajons
Pilsēta/Pagasts/Ciems
Ērgļu pagasts

Saistība ar novadu

Strādāja/Strādā
Vecpiebalga (1863-75)

Interneta resursi

Jurjāns Anžs, arī Jānis - datubāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918.gadam"

Jānis Jurjāns - tīmekļvietne "Time∞Note"
Jānis Jurjāns - Vikipēdija
Jānis Jurjāns - 100 nozīmīgākās personas Latvijas medicīnas vēsturē
Elektroniskais kopkatalogs
Novadpētniecības datubāze

Piezīmes

Pirmais latviešu tautības ārsts laukos, tautiskās atmodas darbinieks. A. Jurjāna, P. Jurjāna, Jura Jurjāna tēva brālis, precējies ar A. Rātmindera meitu Annu, M. Kaudzītes, A. Tullija svainis. 1855.–61.g. studējis medicīnu Tērbatas universitātē, laikā, kad tur mācījās arī Juris Alunāns, Krišjānis Barons, Juris Neikens, Krišjānis Valdemārs. Sekojot K. Valdemāram, arī Jānis Jurjāns pie savas istabas durvīm pielika uzrakstu "Latvis". 1856. g. nodibinātās jaunlatviešu kopas biedrs un mūžu uzticīgs jaunlatviešu principiem. 1862. g. saņēma ārsta diplomu kā Johans Jurjāns, jo viņa vārds Anžs nebija pazīstams, bet tautā no Johana pārtapa par Jāni. 1863. g. sāka ārsta praksi Vecpiebalgā – pirmais no 500 Latvijas pagastiem, kas par pagasta līdzekļiem algoja ārstu. Līdztekus ārsta darbam izplatīja jaunlatviešu mācību, gūstot atsaucību tautā un iemantojot vācbaltiešu nelabvēlību. Viņi gādāja, lai J. Jurjānu ņemtu policijas uzraudzībā, ieteica izsūtīt trimdā. Viņa dzīvoklī sarīkoja kratīšanu, atrada vairākus kaitīgus papīrus. Policists sūdzējies, ka J. Jurjānu grūti izsekot, jo viņš pulcinot pie sevis zemniekus, sakot, ka tie esot viņa slimnieki. Viens no J. Jurjāna domubiedriem bija J. Austriņš. Jānis Jurjāns spēcīgi ietekmējis Ausekli. Jānis Jurjāns Vecpiebalgā nodibināja literāru pulciņu "Ķirps". 1869. g. Vecpiebalgas Dziedāšanas biedrības līdzdibinātājs, dziedāja korī, ansambļos. Slavens kļuva vīru kvartets: J. Pilsātnieks, Jēkabs Kornets, Jānis Jurjāns, P. Šancbergs. Mācīja piebaldzēnus teātri spēlēt, rīkoja izrādes, arī pats tajās spēlēja. 1858. g. pie Jāņa Jurjāna Vecpiebalgā ciemojās K. Barons. Jānis Jurjāns bija lietpratīgs ārsts: sekmīgi operēja, gatavoja zāles, mazturīgiem tās bieži deva par velti un reizēm nonāca grūtos materiālos apstākļos. Sastrīdējies ar Vecpiebalgas pagasta vietniekiem, Jānis Jurjāns 1875. g. pārgāja uz Gostiņiem, vēlāk uz Jumurdu.