
Kārlis Krēsliņš
Dzimšanas dati
14.10.1860
Miršanas dati
26.04.1929
Apglabāts
Krievija, Ļeņingradā, apbedīts Raunas kapos
Jomas
medicīna, dabaszinātnes
Nodarbošanās
farmaceits, bakteriologs
Dzimšanas vieta
Valsts
Latvija
Apriņķis/Rajons/Novads
Cēsu rajons
Pilsēta/Pagasts/Ciems
Raunas pagasts
Dzimtās mājas
Vecsavieļas
Saistība ar novadu
Mācījās/Mācās
Rauna, Cēsis
Interneta resursi
Piezīmes
Viens no praktiskās bakterioloģijas pamatlicējiem Krievijā. Mācījies: 1872.–74.g. Raunas Mārtiņa skolā, 1874.–77.g. Raunas draudzes skolā, 1878.–80.g. Cēsu apriņķa skolā, kuru beidzis kā labākais skolnieks. Izturēja pārbaudījumu Rīgas pilsētas ģimnāzijā. 1881.–84.g. praktizējās pie Cēsu aptiekāra un pilsētas galvas Johana Trampedaha. 1884.g. Tērbatā izturēja aptiekāra palīga pārbaudījumu. 1884.–87.g. strādājis aptiekā Saratovā, 1887.–88.g. aptiekā Pēterpilī. 1888.–90.g. studējis Tērbatas universitātē, beidzis ar farmācijas maģistra grādu, 1891.g. aizstāvēja zinātņu doktora disertāciju. K. Krēsliņa apdāvinātību un spējas ievēroja K. Helmanis un 1891.g. aicināja viņu darbā uz 1890.g. dibināto Ķeizarisko Eksperimentālās medicīnas institūtu Pēterpilī. Pēc K. Helmaņa nāves 1892.g. viņa darba turpinātājs, līdz 1924.g. šī institūta zinātniskais līdzstrādnieks, 1895.–98.g. vadījis arī Pēterpils Farmaceitu biedrības ķīmisko laboratoriju, 1894.–98.g. Krievijas farmācijas žurnāla atbildīgais redaktors, 1905.–08.g. Farmācijas biedrības prezidents. 1906.g. K. Krēsliņa vadībā sanāca pirmais Viskrievijas farmaceitu kongress. 1900.g. Pēterpils centrā Ņevas prospektā atvēra aptieku, kas kļuva par lielāko un iecienītāko Pēterpilī. Tai bija vairākas laboratorijas, dezinfekcijas nodaļas, zinātniska bibliotēka. Pētījis maleīna un tuberkulīna ķīmiskās un bioloģiskās īpašības. Tuberkulīna pētniecībai veltījis vairākus gadu desmitus neatlaidīga darba. Daudz eksperimentēja, izstrādājis diagnostikas līdzekļus un aizsargpotes infekcijas slimību ierobežošanai. Farmācijā K. Krēsliņa galvenie nopelni ir modernu aptiekas darba metožu ieviešana. Nodarbojās ar labdarību: materiāli atbalstīja jaunos latviešu gleznotājus, iegādājās viņu darbus un izveidoja savā dzīvoklī interesantu mākslas darbu kolekciju. Draudzējās ar G. Šķilteru, kurš darinājis Krēsliņu dzimtai pieminekļus Raunas kapos: K. Krēsliņa tēvam un P. Rimšem. K. Krēsliņa dzīvoklis pirms 1. pasaules kara kļuva par vienu no Pēterpils latviešu sabiedriskās dzīves centriem. Materiāli palīdzējis latviešu revolucionāriem. Veicinājis vairāku ievērojamu farmaceitu izaugsmi: K. Krēsliņa skolnieks ir Eduards Svirlovskis. Dāvinājis Raunas draudzes skolai bagātīgu iekārtu fizikas un ķīmijas kabinetiem, apmaksāja A. Eglīša grāmatas "Raunas draudzes skola" (1910) izdošanu, iepircis savai aptiekai Raunā vāktus ārstniecības augus. K. Krēsliņa sieva Eleonora bija Saratovas aptiekāra meita, attāla Vladimira Ļeņina radiniece, tādēļ pēc 1917.g. novembra komunistiskās revolūcijas K. Krēsliņa laboratoriju neizlaupīja un tur varēja turpināt pētījumus. 1924.g. viņš saslima un viņam piešķīra revolucionārās nozīmes pensiju. Pēc nāves K. Krēsliņa ķermeni iebalzamēja un ar Ļeņina jaunākā brāļa Dmitrija Uļjanova gādību īpašā vagonā pārveda uz Cēsīm.
Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Krēsliņš Kārlis"