Antons Anspaks

Antons Anspaks - Novadnieku enciklopēdija (Preiļu Galvenās bibliotēkas tīmekļvietne)

Antons Anspaks - tīmekļvietne "Time∞Note"
Elektroniskais kopkatalogs
Novadpētniecības datubāze

Bērnībā zaudējis vecākus un no 11 gadu vecuma audzis Baldones bērnu namā. Mācījies pamatskolā, 1946.-51.g. Cēsu Skolotāju institūta Latviešu valodas un literatūras fakultātē, kursa biedri A. Builis un M. Pikure. 1956.g. beidzis Cēsu medicīnu skolu, feldšeris. 1962.g. neklātienē beidzis Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti ar diplomdarbu "Miervalža Birzes dzīve un daiļrade". 1951.-54.g. skolotājs Vānes septiņgadīgajā skolā, 1954.-90.g. skolotājs Cēsīs. 1959.g. piedalījies Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības Cēsu nodaļas dibināšanā, šīs biedrības valdes loceklis, Cēsu nodaļas valdes priekšsēdētājs. 1969.g. noorganizēja piemiņas akmens uzstādīšanu G. Merķelim ceļu sazarojumā pie Inešu ezera, sarūpēja piemiņas plāksni K. Skalbem Vecpiebalgas "Incēnos", piemiņas akmeņus E. Veidenbauma dzimto māju "Glāznieku" atrašanās vietā Cēsīs, brāļu M. un R. Kaudzītes dzimto māju "Mādaru" atrašanās vietā Vecpiebalgā, kapakmeņus E. Veidenbauma vecākiem Lauciņu kapos Cēsīs un E. Dārziņa vecākiem Jaunpiebalgas kapos. 1972.-77.g. vispārizglītojošo priekšmetu skolotājs Cēsu mūzikas vidusskolā, 1973.-76.g. Cēsu Vēstures un Mākslas muzeja direktors (pēc J.Brengmaņa). Pētījis Latvijas, īpaši Cēsu un Preiļu novada vēsturi, ievērojamu cilvēku dzīvi. Sarakstījis grāmatas: "Cēsis" (1960, 1969, 1982); "Līvāni" (1983); "Preiļi" (1986); "E. Veidenbaums" (1970); "E. Dārziņa dzīves un darba vietas" (1977); "Brāļu Kaudzīšu dzīves un darba vietas" (1979); "Cēsu skolotāju institūts" (1995, 1999 par šo darbu saņēmis L.Bērziņa prēmiju); "Preiļu novads" (1996). Publicējis presē novadpētnieciskus rakstus. Sastādījis un bijis galvenais redaktors grāmatai "Cēsu skolotāju institūts mūsu atmiņās" (2000). Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Anspaks Antons"