Andrejs Pumpurs

Eposs "Lāčplēsis" 

Pumpurs Andrejs - Humanitāro zinātņu virtuālā enciklopēdija
Andrejs Pumpurs - Vikipēdija
Andrejs Pumpurs - tīmekļvietne "Literatura.lv"
Andrejs Pumpurs - Nacionālā enciklopēdija
Andrejs Pumpurs - tīmekļvietne "Time∞Note"
Elektroniskais kopkatalogs
Novadpētniecības datubāze

1856.g. beidzis Lielvārdes draudzes skolu. Palīdzēja darbā tēvam, strādāja lauku darbus, pludināja kokus. Kopš 1858.g. mērnieka palīgs Vidzemes muižās. 1867.–72.g. mērnieks Piebalgā. Piedalījās sabiedrības dzīvē, draudzējās ar J. Jurjānu, M. Kaudzīti un R. Kaudzīti, J. Pilsātnieku, A. Stērsti. Piebalgā sāka rakstīt dzeju. A. Pumpura slavenākie dzejoļi datēti ar viņa dzīves Piebalgas periodu. 1869.g. pirmā publikācija. Piebaldzēnietes ilgi atcerējušās A. Pumpuru – ballēs bijis iznesīgs un sarīkojumos pratis uzturēt labu noskaņojumu. Piebalgā iecerējis eposu "Lāčplēsis". 1872.–74.g. strādājis Jumurdā. 1873.g. piedalījās 1. vispārējos latviešu dziesmu svētkos, kur iepazinās ar A. Kronvaldu, bet Lielvārdē – ar Ausekli. 1874.–76.g. dzīvoja Rīgā, darbojās Rīgas Latviešu biedrībā. 1876.g. Maskavā iestājās brīvprātīgo pulkā, lai piedalītos serbu atbrīvošanas cīņās pret turkiem. Taču, kad nokļuva karalauka tuvumā, jau bija noslēgts pamiers. 1876.g. beidzis Odesas junkuru skolu un līdz mūža beigām bijis armijas intendantūras virsnieks. 1882.g. atgriezās Rīgā, uzturējās arī Cēsīs, Tērbatā, kur 1888.g. pabeidza 3. latviešu vispārējiem dziesmu svētkiem veltīto eposu "Lāčplēsis". Tā rakstīšanai izmantojis Indriķa hroniku. Strādājis Daugavpils intendantūrā, pavadīja armijas mantu sūtījumus. 1897.g. iepazinās ar nākamo grāmatizdevēju Ansi Gulbi un mudināja viņu pievērsties latviešu rakstnieku darbu izdošanai. 1901.g. pēc atgriešanās no Ķīnas saslima un vairs neatveseļojās. Padomju ideoloģija centās A. Pumpuru padarīt par latviešu un krievu tautu draudzības cildinātāju, piedēvējot "Lāčplēsim" savienību ar krieviem cīņā pret svešzemniekiem, lai gan ne krievi, ne citas slāvu ciltis eposā nav minētas. 1988.g. Inešos atklāts Jāņa Zariņa (1913-2000) veidots granīta krūšutēls. Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Pumpurs Andrejs".