
Arturs Krūmiņš
Dzimšanas dati
11.07.1879
Miršanas dati
04.03.1969
Apglabāts
Rīga, Meža kapos
Jomas
izglītība, literatūra, māksla, būvniecība
Nodarbošanās
rakstnieks, dzejnieks, arhitekts, libretists
Dzimšanas vieta
Valsts
Latvija
Apriņķis/Rajons/Novads
Cēsu rajons
Pilsēta/Pagasts/Ciems
Jaunpiebalgas pagasts
Dzimtā vieta
Skrāģu krogs
Dzimtās mājas
Pilskalnes
Saistība ar novadu
Mācījās/Mācās
Vecpiebalga (1989-92), Cēsis (1892-94)
Apbalvojumi
Triju Zvaigžņu ordenis
Interneta resursi
Krūmiņš Artūrs - Humanitāro zinātņu virtuālā enciklopēdija
Artūrs Krūmiņš - Vikipēdija
Artūrs Krūmiņš - tīmekļvietne "Literatura.lv"
Arturs Krūmiņš - tīmekļvietne "Nekropole"
Elektroniskais kopkatalogs
Novadpētniecības datubāze
Artūrs Krūmiņš - Vikipēdija
Artūrs Krūmiņš - tīmekļvietne "Literatura.lv"
Arturs Krūmiņš - tīmekļvietne "Nekropole"
Elektroniskais kopkatalogs
Novadpētniecības datubāze
Piezīmes
Latvijas Universitātes mācībspēks. Mācījies: Veļķu pagastskolā, 1889.–92.g. Vecpiebalgas draudzes skolā, 1892.–94.g. K. Millera reālskolā Cēsīs, kur iedraudzējās ar Alfrēdu Kalniņu, 1894.–1900.g. Nikolaja ģimnāzijā Rīgā, kur labi apguva vācu un krievu valodu, iemācījās sengrieķu un latīņu valodu. Skolu beidza ar sudraba medaļu. 1900.–01.g. mājskolotājs Maskavā. 1901.–05.g. studējis arhitektūru Rīgas Politehniskajā institūtā un 1905.–06.g. – Vācijā. 1907.g. beidzis Rīgas Politehnisko institūtu ar inženiera arhitekta grādu. Neatradis darbu Rīgā, 1907.–20.g. strādāja arhitektu būvbirojā Maskavā. 1920.–23.g. Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultātes docents, 1923.–39.g. vecākais docents, 1939.–40.g. ārkārtas profesors, 1940.–50.g. profesors, 1922.–24.g. Arhitektūras fakultātes sekretārs, 1924.–26.g., 1941.–43.g. dekāns. Latvijas Universitātes padomes loceklis, sekretārs. Lasījis arhitektūras vēsturi, perspektīvu un arhitektūras kompozīciju Latvijas Universitātē un 1922.–31.g. arhitektūras vēsturi Valsts Rīgas tehnikumā. Mācījis piemēroto perspektīvu, ēnu teoriju, arhitektūras formas. 1923.–26.g. lektors Latvijas Tautas universitātē. Kopš 1921.g. Arhitektūras fakultātes izdevuma "Materiāli par Latvijas būvniecību" redaktors, 1923.g. devies studiju ceļojumā uz Itāliju un Austriju. Projektējis sabiedriskas celtnes Latvijā. Pēc A. Krūmiņa projekta celtas rūpnīcas un dzīvojamās ēkas Maskavā, teātris Vladimiras guberņā, dzīvojamās mājas Rīgā, cukurfabrika Krustpilī, dziedinātava Baldonē, u.c. 1936.–40.g. Latvijas nacionālās celtniecības komitejas pilsētu izbūves komisijas priekšsēdētājs. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Vācis ziņas par Latvijas celtnēm. Pētījis baroka arhitektūru. 1940.g. zinātņu doktora disertācija "Latgales koka baznīcu celtniecība Romas katoļu draudzēs 18. gadsimtā" 2004.g. A. Krūmiņa manuskripts izdots grāmatā "Latgales koka baznīcas". Devis vairāk nekā 1200 rakstu Latviešu konversācijas vārdnīcai un vairākas nodaļas V. Purvīša rediģētajai "Mākslas vēsturei". 1903.g. pirmā publikācija – dzejolis. Rakstījis dzejoļus, stāstus. Literatūrā darbojies galvenokārt līdz 1905. gadam. Libreta autors pirmajai latviešu oriģināloperai "Baņuta" (1903.g. Rīgas Latviešu biedrības Mūzikas nodaļas godalga), kuru 1918.–19.g. komponēja Alfrēds Kalniņš. 1926.g. sacerēja libretu Alfrēda Kalniņa operai "Salinieki", 1933.g. jaunā uzvedumā ar nosaukumu "Dzimtenes atmoda". Sarakstījis darbus: "Kristaps Morbergs" (1938); "Arhitektūras vēsture kā mācību priekšmets augstskolā"; "Baroka arhitektūras problēmas" (1925, 1947). 1946.g. Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis. Aizstāvējis disertāciju "Lingvinistiskie elementi latviešu valodas stenogrāfijā". 1946.–51.g. Latvijas Zinātņu akadēmijas Tehnisko zinātņu nodaļas akadēmiskais sekretārs. 1950.g. slimības dēļ pārtrauca darbu Latvijas Valsts universitātē, 1951.g. – arī Latvijas Zinātņu akadēmijā. Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Krūmiņš Arturs".