Matīss Kaudzīte

Matīss Kaudzīte - Vikipēdija

Kaudzīte Matīss - Humanitāro zinātņu virtuālā enciklopēdija
Matīss Kaudzīte - tīmekļvietne "Literatura.lv"
Brāļu Kaudzīšu muzejs "Kalna Kaibēni" - Vecpiebalgas novada pašvaldības tīmekļvietne
Rakstnieku Reiņa un Matīsa Kaudzītes "Mērnieku laiki" - Latvijas Kultūras kanons
Brāļu Kaudzīšu memoriālais muzejs "Kalna Kaibēni" - Piebalgas muzeju apvienības "Orisāre" tīmekļvietne (resurss latviešu, angļu, vācu valodās)
Matīss Kaudzīte - tīmekļvietne "Time∞Note"
Matīss Kaudzīte - Nacionālā enciklopēdija
Elektroniskais kopkatalogs
Novadpētniecības datubāze

Tautiskās atmodas darbinieks. Rakstnieka Reiņa Kaudzītes brālis. 1866.g. iestājās Vecpiebalgas draudzes skolas krievu klasē. 1868.g. izturēja tautskolotāja pārbaudījumus. 1868.–1882.g. Kaibēnu, 1882.–1911.g. Ogrēnu pamatskolas vadītājs. 1878.g. kopā ar R. Kaudzīti apceļoja Vidzemi un Kurzemi, 1979.g. Krievijas vidienu un ziemeļdaļu, 1884.g. Vāciju un Ziemeļšveici, 1885.g. Somiju, 1889.g. Vāciju, Holandi, Beļģiju, Franciju, Šveici, Ziemeļitāliju, Bohēmiju, Austriju, 1896.g. Austriju, Itāliju, Šveici, 1903.g. Krievijas dienvidus, 1901.g. bija pasaules izstādē Parīzē. Par redzēto publicēja plašus aprakstus. M. Kaudzītes dzīves labākie gadi pagāja vēsturiski nozīmīgajā tautiskās atmodas laikā, kad Vecpiebalgā izveidojās viens no latviskā garīguma centriem, kur darbojās A. Rātminders, J. Pilsātnieks, A. Kronvalds, J. Jurjāns, A. Pumpurs, A. Stērste, A. Tullijs, M. Kaudzīte un R. Kaudzīte. 1884.–91.g. Vecpiebalgas Labdarības biedrības priekšnieks. 1894.g. kopā ar R. Kaudzīti piedalījās Patērētāju biedrības un krājaizdevumu sabiedrības "Pārtika" dibināšanā un vadījis to līdz mūža beigām. 1868.g. iestājās Rīgas Latviešu biedrībā, darbojies tajā visu turpmāko mūžu. Bijis Rīgas Latviešu biedrības referents Zinību komisijas vasaras sapulcēs, Rīgas Latviešu biedrības goda biedrs. 1911.g. pensionējās. 1915.–17.g. bēgļu laikā Pēterpilī, latviešu valodas skolotājs sieviešu ģimnāzijā. 1867.g. pirmā publikācija. Rakstījis dzejoļus, ludziņas lauku teātriem. Kopā ar R. Kaudzīti 1879.g. publicēja romānu "Mērnieku laiki", 1880.g. Latviešu literārās biedrības godalga. Kopš 1868.g. rakstījis Vecpiebalgas Kaibēnu vēlāk Ogrēnskolas hroniku (1939). Sarakstījis grāmatas "Brāļu draudze Vidzemē" (1877); "Atmiņas no “tautiskā laikmeta” un viņa lielākiem aizgājušiem darbiniekiem" 1–2 (1924, 1926, 1994); "Vecpiebalga senāk un tagad" (1926). Sarakstījis mācību grāmatas, no kurām ievērojamākā ir kopīgi ar A. Stērsti sastādītā lasāmā grāmata "Sēta un skola" 1–3 (1882–84). M. Kaudzīte atdzejojis Heinrihu Heini un 1878.g. latviski sarakstījis pirmo plašāko apcerējumu par viņu. Izdoti Brāļu Kaudzīšu raksti K. Egles sakopojumā un redakcijā, 1–6 (1939–41). 1929.g. K. Egle ierosināja "Kalna Kaibēnus" izveidot par piemiņas muzeju. 20. gadsimta 90. gados J. Poļa vadībā veikta šī muzeja atjaunošana. 1987.g. pie Vecpiebalgas Labdarības biedrības nama uzcelts M. Eņģeles veidots piemineklis M. Kaudzītem un R. Kaudzītem. Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Kaudzīte Matīss, Kaudzīte Reinis".