Augusts Ferdinands Nikolaus fon Hāgemeisters

Hāgemeisters (Hagemeister) Augusts (Ferdinand August Nikolaus Christoph) - datu bāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918.gadam"

Elektroniskais kopkatalogs
Novadpētniecības datubāze

Vācbaltiešu izcelsmes muižnieks, Gatartas dzimtkungs. H. G. T. Hāgemeistera brālis. Studējis tautsaimniecību Getingenē, Vācijā, tad militārdienestā Krievijā. Atvaļināts leitnanta dienesta pakāpē. 1805.g. Mantoja Gatartu un Jaundrustus, kopš 1807.g. dzīvoja Gatartā. 1808.g. salaulāts ar A. H. Roisneri. 1812.–39.g. bruģu tiesas tiesnesis Cēsīs jeb bruģu kungs. 1819.–22.g. piedalījies uzvārdu došanā gatartiešiem. 1820.g. uzcēla Gatartā kungu namu. 1835.–36.g. vadījis M. Sāruma celtās Drustu baznīcas būvdarbus. Bijis baznīcas priekšnieks. Labvēlīgi izturējies pret brāļu draudzi. 1839.–42.g. Cēsu apriņķa deputāts. Vidzemes ģenerālgubernatora barona fon Pālena uzdevumā vadījis revīzijas komisiju 1841.g. zemnieku nemieru apturēšanai Vidzemē, sacerot muižniecību attaisnojošu ziņojumu. Piedalījies zemnieku pēršanā 1841.g. (4.) 16. decembrī Jaunbebros un 1842. (8.) 20. janvārī Veselavā, kur uzstājies ar pamācošām runām. Par zemnieku dumpja apspiešanu saņēma ģenerālgubernatora pateicību. 1842.–44.g. Vidzemes landmaršals, 1844.–57.g. landrāts. Sarakstījis brošūru "Manai mīļai Gatarta – un Jaun–Drustu valstij par pieminēšanu". R. 1852. Pabalstījis "Pēterburgas Avīzes" un 1862.g. piesūtījis tām paša sacerētu dzejoli "Kā bija un kā būs". Šeremetjeva pilnvarnieks Piebalgas muižās (Vecpiebalgā, Jaunpiebalgā, Veļķos). Vecpiebalgas baznīcas pērminderis. 1839.–45.g., Vecpiebalgas baznīcas celtniecības laikā gādāja par darbu izdošanos. 1860.–64.g. rūpējās par Vecpiebalgas draudzes skolas celtniecību.