Pēteris Gūtmanis
Dzimšanas dati
19.08.1848
Miršanas dati
03.12.1916
Apglabāts
miris Morē, apbedīts Nītaures kapos
Jomas
izglītība, literatūra
Nodarbošanās
skolotājs, satīriķis
Dzimšanas vieta
Valsts
Latvija
Apriņķis/Rajons/Novads
Limbažu rajons
Pilsēta/Pagasts/Ciems
Braslavas pagasts
Dzimtās mājas
Skursenes
Saistība ar novadu
Dzīvoja/Dzīvo
More (mūža beigās)
Mācījās/Mācās
Cēsis
Interneta resursi
Gūtmanis Pēteris - Humanitāro zinātņu virtuālā enciklopēdija
Pēteris Gūtmanis - tīmekļvietne "Literatura.lv"Elektroniskais kopklatalogs
Novadpētniecības datubāze
Piezīmes
Mācījies Cēsu elementāreālskolā, Cēsu apriņķa skolā. 1870.g. beidzis guberņas ģimnāziju Rīgā. 1870.–73.g. studējis tieslietas Tērbatas universitātē, ko nepabeidza. Piedalījies A. Kronvalda vadītajā inteliģentu pulciņā. Studiju laikā sāka literāro darbību: 1872.g. laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" publicēti viņa humoristiskie un satīriskie dzejoļi. Kopš 1873.g. mājskolotājs Pēterpilī. Sadraudzējās ar Baumaņu Kārli, Kažoku Dāvi, Ausekli, A. Jurjānu u.c. Organizēja latviešu teātra izrādes, izdevis satīriskus almanahus "Jaunie dunduri" (1875); "Dunduru pēcnākami" (1876); "Dunduru padēli" (1877); "Dundurs pats" (1878), kur publicējis I. Krilova fabulas paša tulkojumā un ar Ausekli sacerētās satīras. 1878.g. ieguva ģimnāzijas vācu valodas skolotāja tiesības, strādājis Petrozavodskas guberņas ģimnāzijā. 1879.g. pārcelts par reālskolas skolotāju Pleskavā, kur strādājis līdz 20. gadsimta sākumam. 1883.g. Pleskavā nodibinājis un 6 gadus vadījis Latviešu savstarpējo palīdzības biedrību. Vasaras pavadīja Latvijā. Kopš 1884.g. darbojās Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijā. Tulkojis no krievu, poļu, vācu valodas. Rakstījis par biškopību laikrakstā "Rīgas Avīzes". Ticis pie turības, kļuva uzticams kalpotājs, izpelnījās 4 Krievijas cara valdības ordeņus un valsts padomnieka titulu. 1891.g. ierosināja dibināt Vidzemes biškopības biedrību "Dravnieks", bija tās goda biedrs un goda priekšnieks. Pensionējies, dzīvoja Mores pagastā un saimniekoja "Pitņos". Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Gūtmanis Pēteris".
