Jānis Austriņš

Austriņš Jānis - Humanitāro zinātņu virtuālā enciklopēdija

Austriņš Jānis - Valmieras integrētās bibliotēkas tīmekļa vietne

Elektroniskais kopkatalogs
Novadpētniecības datubāze

Kora vadonis, tautiskās atmodas darbinieks. 1852.–56.g. mācījies Vecpiebalgas draudzes skolā pie A. Rātmindera. Izglītojies pie F. Šilinga, kurš pieņēma Austriņu savā saimē, kur mācītāja neprecētā māsa Katrīna J. Austriņam iemācīja mūziku, vācu valodu u.c. zinības, lai jauneklis droši varētu stāties skolas darbā. Šajā laikā pievērsies dzejošanai. Rokrakstā izplatījās J. Austriņa satīra "Kāds vārdiņš par tiem luktu gulētājiem baznīcā", kur izsmieti Piebalgas švītīgie jaunekļi. Gaudās par Piebalgu baumots par muižas pārdošanu un gaidāmo panīkumu, jo tas būšot Dieva sods par piebaldzēnu izlaidību, zagšanas kāri un andeles garu. Draudzējās ar J. Jurjānu un aizrāvās ar jaunlatviešu idejām. G. Merķeļa grāmatas "Latvieši" ietekmē sarakstījis dzejojumu "Latvju tautas liktenis". Tas ar K. Valdemāra gādību kiriļicā latviski un arī krievu tulkojumā anonīmi 1867.g. iespiests žurnālā "Отечественныe записки", izraisot vācbaltiešu muižniecības uztraukumu, taču vainīgos neatrada. 1863.g. J. Austriņš izturēja pārbaudījumu skolotāja tiesību iegūšanai, palīgskolotājs dažādās vietās. Sacerējis vārdus "Tautiešu dziesmai", palīdzējis sastādīt Ogres muižas zemniekiem lūgumu caram Aleksandram II. 1863.–99.g. skolotājs Cempu pagasta Jaunvāles skolā. Iesaistījās sabiedriskajā dzīvē un Vidzemes zemnieku kustībā, par ko 1864.g. decembrī apcietināts. Bijis Trikātas kora dziedātājs un diriģents. Rakstījis piezīmes par novada dzīvi un zemnieku cīņu par savām tiesībām, kas publicētas "Laiku grāmatā priekš Jaunbrengul, Cempu un Jaunvāles pagastiem" (1928). Grāmata aptver 1863.–87.g. notikumus, un ir viena no nedaudzajām pašu latviešu sarakstītajām hronikām. 1899.g. pārkrievošanas spaidu apstākļos J. Austriņš atstāja darbu skolā un pārcēlās uz Valmieru, kur pelnīja iztiku ar mūzikas un vācu valodas privātstundām. Bēdīga ir J. Austriņa mūža nogale – viņš zaudē dēlu un sievu, Pirmā pasaules kara laikā paliek bez iztikas avota – privātstundām. Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Austriņš Jānis"