Ernests Brastiņš

Latvijas Dievturu draudzes mājaslapa

Ernests Brastiņš - Vikipēdija

Brastiņš Ernests - Humanitāri zinātņu virtuālā enciklopēdija
Ernests Brastiņš - tīmekļvietne Nekropole
Elektroniskais kopkatalogs
Novadpētniecības datubāze

Arvīda Brastiņa brālis. Mācījies Valmierā pie Teodora Ūdera un 1911.–16.g. Štiglica centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā. Pie J. Jaunkalniņa apguva pasaules tautu ornamentiku. 1916.g. iesaukts armijā, beidzis kara skolu kara topogrāfa specialitātē, kas vēlāk lieti noderēja Latvijas pilskalnu uzmērījumos. Virsnieks 1. pasaules karā, cīnījies latviešu strēlniekos un piedalījies Latvijas Brīvības cīņās. 1917.g. Valkā pirmā gleznu izstāde. 1919.g. virsleitnants. Kopš 1921.g. novembra Latvijas Kara muzeja pirmais vadītājs, 1922.–27.g. E. Brastiņa vadībā četru cilvēku ekspedīcija sešās vasarās uzmērīja visus 282 toreiz zināmos senlatvju pilskalnus, par kuriem E. Brastiņš sarakstījis grāmatas: "Kuršu zeme" (1923), "Zemgale un Augšzeme" (1926), "Latgale" (1928), "Vidzeme" (1928), ar to glābjot senču pilskalnus no aizmirstības. Atradis dievturu mācībā pamatu īpatnējai latviešu reliģijai. Kopš 1926.g. dievturu draudzes vadonis, kopš 1929.g. dižvadonis. Nodibināja un 1933.–40.g. izdeva dievturu izdevumu "Labietis". Sarakstījis: "Glezniecības pastardiena" (1922), "Latviešu ornamentika" (1923), "Latvju rakstu kompozīcija" (1925), "Latviešu dievturības atjaunojums" (1925), "Daiļa sēta" (1927), "Latviešu Dieva dziesmas" (1928), "Latvija, viņas dzīve un kultūra" (1931), "Cerokslis. Dievturu katēhisms" (1932, 1947, 1966), "Latviskās Latvijas labad" (1935), "Tautības mācība" (1936), "Mūsu dievestības tūkstošgadīgā apkarošana" (1986, 1994), "Beverīnas pilsvieta" (1992). Interesants un vērā ņemams ir E. Brastiņa pieņēmums, ka Beverīna atradusies Raunas Tanīskalnā. Par savas darbības pamatuzdevumu viņš uzskatīja latviešu tautas vienotības stiprināšanu. 30. gados vadošais nacionālisma iedvesmotājs Latvijā. 1940.g. 6. jūlijā apcietināts kā "reakcionāras biedrības "Dievturu sadraudze" organizators un vadītājs". 1941.g. 24. maijā ar sevišķās apspriedes lēmumu kā "sociāli bīstamam elementam" piespriesti spaidu darbi PSRS nometnēs. 1941.g. 27. decembrī PSRS kara tribunāls E. Brastiņam piesprieda nāves sodu, pamatojoties uz spīdzināšanas ceļā iegūtām liecībām un čekistu melīgiem izdomājumiem. Padomju laikā E. Brastiņa grāmatas, raksti presē, viss, kas ar viņa vārdu publicēts, bija vispārējai lasīšanai aizliegts. 1993.g. izdota E. Brastiņa rakstu izlase "Tautai. Dievam. Tēvzemei. Latviskas Latvijas labad" ar J. Lejiņa ievadu publicēta žurnālā Karogs, 1990.g. Nr.2 un 3. Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Brastiņš Ernests"