Rita Šmagre-Žīgure

no 1959.-1968.gadam mācījās Cēsu 1.vidusskolā (tag. Cēsu Valsts ģimnāzija) un pēc skolas absolvēšanas uzsāka studijas P. Stučkas Latvijas Valsts Universitātes Ekonomikas fakultātē (tag. Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte), taču 1970. gadā studijas pārtrauca. 1971. gadā uzsāka studijas T.Zaļkalna LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Mākslas vēstures un teorijas apakšnozares Mākslas zinātnes nodaļa). Studējot LMA Rita Šmagre-Žīgure veidoja publikācijas presē: "Ainavista Jāņa Kalēja personālizstāde"(laikraksts "Padomju Druva" Nr. 91, 31.07.1973), "Tēlnieks Gustavs Šķilters" (žurnāls "Draugs", Nr.13, 1974) u.c. 1976. gadā absolvēja LMA Mākslas vēstures un teorijas nodaļu ar diplomdarbu "Mākslas fotogrāfija un tēlotājmākslas estētiskās problēmas", vadītājs Herberts Dubins. Pēc LMA absolvēšanas no 1978. līdz 1979. gadam mākslas zinātniece Rita Šmagre-Žīgure bijusi pedagoģe Republikas padomju tirdzniecības tehnikumā (tag. Rīgas Tirdzniecības profesionālā vidusskola) un no 1979. līdz 1980. gadam bibliogrāfe Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā (tag. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija). Ritas Šmagres-Žīgures radošā biogrāfija ir saistīta ar darbību LMS, bijusi personāla daļas vadītāja (1980-1990) un mākslas zinātniece Latvijas Mākslas fonda izstāžu zālē “Tēlnieku nams” (1990-1991). No 1992. līdz 1993. gadam darbojusies kā galerijas "Aka" (Arhitektu nams, Rīga) vadītāja. Mākslas zinātniece rīkoja Latvijas mākslinieku izstādes: "Jāņa Pauļuka (1905-1984) gleznas" (1992), "Ralfa Jansona gleznas un Sandras Vijas Bērziņas-Skrauces stikla veidojumi" (1992), "Aleksandra Dembo darbu izstāde. Postnostaļģija" (1992), "Georgija Šelkovoja gleznu un zīmējumu izstāde" (1992), "Viktorija Voroncova. Andrejs Cers. Romāns Korovins. Glezniecība" (1993), "Maritas Grases grafikas un Imanta Ancāna keramika" (1993), "Dainis Gudovskis (stikls)" (1993), "Sandras Konstantes gleznu un keramikas izstāde "Virves un vientulība"" (1993), "Ievas Krūmiņas un Igora Bernāta darbu izstāde" (1993), "Smadzeņu troksnis. Jāņa Jansona gleznas" (1993), "Sandras Bērziņas-Skrauces, Gundegas Bērziņas glezniecības darbi" (1993), "Dainas Pērkones gleznu izstāde. Klusums un klusums" (1993), "Maijas Bērziņas akvareļu izstāde. Migla" (1993), "Solvitas Zāles keramikas izstāde" (1993) u.c. Mākslas zinātniece no 2017. gada darbojusies nodibinājumā "Pasaules latviešu mākslas centrs" (Cēsis). Mākslas zinātniece sastādījusi un veidojusi tekstus, publikācijas par mākslu un māksliniekiem kopš 1973. gada: izdevumi – "Īra Rozentāle. Glezniecība / painting" (2017, "Neputns"), "Baņuta Ancāne" (2003, "Neputns"), enciklopēdija "Māksla un arhitektūra biogrāfijās" 3., 4. sējums ("Preses nams", 2000, 2003), "Latviešu pastelis" (1990, "Liesma"), "Felicita Pauļuka" (1986, "Liesma"), "Felicita Pauļuka” (1988, "Liesma"); izstāžu katalogi tekstilmāksliniekam Georgam Barkānam (1990), akvareļgleznotājai Ginai Slapiņai (1984, Republikāniskais Zinību nams). Rita Šmagre-Žīgure veidojusi aprakstus par mākslinieku daiļradi žurnālos – "Liesma", "Zvaigzne", "Māksla", un laikrakstos – "Literatūra un Māksla", "Diena", "NRA", "Neatkarīga", "Padomju Jaunatne": -par fotomākslinieku Gunāru Bindi "Gunārs Binde" (žurnāls "Zvaigzne", Nr.21 (01.11.1979.)); -par animācijas mākslinieci, tekstilmākslinieci Maiju Brenci "Leļļu Maija" (žurnāls "Liesma", Nr.2 (02.02.1980.)); -par modes mākslinieci Guntu Vicupi – "Modes mūzas kalpībā" (žurnāls "Liesma", Nr.11 (01.11.1980.)); -"Silvijas Aueres pārvērtības" (laikraksts "Padomju Jaunatne" ( Nr.70 (10.04.1985.)); -par Maiju Elizabeti Meņģeli – "Maijas Elizabetes hepenings" (žurnāls "Liesma", Nr.4 (01.04.1981.)); -par Silviju Aueri (1946-2020) – "Melns ņūfaundlends uz balta podesta jeb Silvijas Aueres radošā portretskice" (žurnāls "Liesma" Nr.5 (01.05.1981.)); -par Ata Ieviņa, Georga Barkāna (1925-2010), Aldoņa Kluča (1935-2003) izstādi "Trio spēle Cēsu muzejā" (laikraksts "Padomju Jaunatne" Nr.190 (03.10.1981.)); -par gleznotāju Ilzi Avotiņu "Ne izvairīties, ne izbēgt—gleznot" (žurnāls "Liesma", Nr.11 (01.11.1981.)); -par animācijas mākslinieču Dzintras Aulmanes, Maijas Brences un Ginas Slapiņas darbu izstādi – "Kadri tuvplānā un rakursos" (laikraksts "Padomju Jaunatne", Nr.29 (12.02.1982.)); -par grafiķi Liliju Dineri "Es nedomāju par savu oriģinalitāti" (žurnāls "Liesma", Nr.3 (01.03.1982.)); -par problemātiku jauno grafiķu E. Zariņš, N. Harlamovs, A. Bibanajevs, S. Goževica, A. Kravcovs, V. Mikāne, I. Lībiete, V. Pugačova, N. Popova, G. Suhanovs radošā darba iespējām "Mākslinieku namā" – "Tāpat kā kaķi ķert aiz astes" (žurnāls "Liesma, Nr.4 (01.04.1982.)); -par starptautisko akvareļglezniecības plenēru rīkošanu "Līgums" (laikraksts "Literatūra un Māksla", Nr.22 (29.05.1981.)), "Plenērs “Cēsis-82" (laikraksts "Literatūra un Māksla", Nr.32 (13.08.1982.)); -par gleznotāju Anitu Melderi "Portrets saules gaismā" (žurnāls "Liesma", Nr.9 (01.09.1982.)); -par Dinas Dubiņas un Māra Auniņa izstādi "Iešana metālā" (žurnāls "Liesma" Nr.12 (01.12.1982.)); – par tēlnieku Aivaru Gulbi (1933-2024) "Aivars Gulbis" (žurnāls "Liesma", Nr.5 (01.05.1983.)); -par grafiķi, gleznotāju Zoju Geraskinu "Pieteikums" (laikraksts "Padomju Jaunatne" Nr.99 (24.05.1983.)); -par grafiķēm Elitu Viliamu un Jeļenu Antimonovu (1945-2002) "Epitāfija un epigramma" (žurnāls "Liesma", Nr.9 (01.09.1983.)); -par gleznotājām Ievu Iltneri, Zani Iltneri, Dailu Iltneri "Trīs jaunas māsas" (žurnāls "Liesma", Nr.11 (01.11.1983.)); -par pasteļgleznotāju Felicitu Pauļuku "Felicita Pauļuka" (žurnāls "Liesma", Nr.1 (01.01.1984.)); -par grafiķi Ginu Slapiņu (1950-2013) "It kā autobiogrāfija" (žurnāls "Liesma", Nr.6 (01.06.1984)); -par scenogrāfiem Zigrīdu Atāli un Vladimiru Kovaļčuku "Tandems jeb scenogrāfija nedēļas garumā" (žurnāls "Liesma", Nr.12 (01.12.1984.)); -par grafiķi Baņutu Ancāni (1941-2024) "Baņuta Ancāne" (žurnāls "Liesma" Nr.2 (01.02.1985.)) u.c. Rita Šmagre-Žīgure veidojusi izstāžu apskatus: -par gleznotāju Frančesku Kirki "Kā atrast pazudušo laiku" (laikraksts "Neatkarīgā Rīta Avīze", Nr.271 (23.11.1995.)); -par trimdas māksliniekiem Venitu Salnāju un Reini Zusteru (1919-1999) "Zem vienām debesīm" (laikraksts "Neatkarīgā Rīta Avīze", Nr.140 (15.06.1996.)); -par tekstilmākslinieku Pēteri Sidaru "Pētera Sidara stendāliskie darbi" (laikraksts "Neatkarīgā Rīta Avīze", Nr.3 (04.01.1997.)) u.c. Rita Šmagre-Žīgure ir LMS biedre kopš 1985. gada un uzņemta ar mākslas zinātnieču Rasmas Lāces (1923-2008), Laimas Reihmanes, gleznotāja Jāņa Anmaņa rekomendācijām, LMS Mākslas zinātnieku sekcijas ieteikumu apliecinātu ar mākslas zinātnieces Ineses Riņķes parakstu, LMS valdes priekšsēdētājas, gleznotājas Džemma Skulmes parakstītu lēmumu. Lēmumu pamatoja LMS valdes pozitīvs balsojums 4/44. PSRS Mākslinieku savienība LMS lēmumu apstiprināja atkārtoti izskatot tikai 1987. gadā ar vecākās inspektores S.Ivanovas parakstu. Rita Šmagre-Žīgure 2005.gadā bija ievēlēta kā LMS Revīzijas komisijas locekle, bija LMS muzeja projektu vadītāja (2005-2011). Aktīvi piedalījusies LMS muzeja darbībā: "Muzeju nakts" pasākumos (2009-2010), datu digitālā iestrādē KM "Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogā" (NMK). Mākslas zinātniece bija LMS muzeja inventarizācijas komisijas priekšsēdētāja un 2006.gadā līdzās komisijas locekļiem – keramiķim Pēterim Martinsonam (1931-2013), mākslas zinātniecei Veronikai Kučinskai (1929-2016), piedalījās LMS muzeja keramikas krājuma sagatavošanā pārvietošanai no demontētajām bij. LMS mākslas keramikas darbnīcām Maskavas ielā 255, Rīgā (tag. Latgales iela, Rīga). Lielu atbalstu krājuma apkopošanas darbos veica keramiķi: LMA pedagogi Eugenija Loginova, Līga Skariņa, Dainis Lesiņš, bij. Rīgas amatniecības vidusskolas (RMMT, tag. Rīgas Mākslas un mediju tehnikums) pedagoģe Natālija Laminska un RMMT audzēkņi, Rīgas Dizaina un lietišķās mākslas koledža (tag. Rīgas Mākslas un dizaina vidusskola).