
Indriķis Biernis
Dzimšanas dati
20.02.1894
Miršanas dati
28.11.1973
Apglabāts
Rīga, apbedīts 1. Meža kapos
Jomas
tehnika, lauksaimniecība
Nodarbošanās
pedagogs, lauksaimniecības mehanizācijas speciālists
Dzimšanas vieta
Valsts
Latvija
Apriņķis/Rajons/Novads
Cēsu rajons
Pilsēta/Pagasts/Ciems
Drustu pagasts
Dzimtā vieta
Gatarta
Dzimtās mājas
Lībieši
Saistība ar novadu
Mācījās/Mācās
Drusti, Jaunpiebalga
Strādāja/Strādā
Priekuļi
Interneta resursi
Indriķis Biernis - tīmekļvietne "Time∞Note"
Novadpētniecības datubāzePiezīmes
Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas mācībspēks. Mācījies Gatartas pagastskolā, Jaunpiebalgas draudzes skolā, 1912.g. Kijevas un 1912.–17.g. Žitomiras mērniecības skolā. 1917.g. piedalījies Februāra revolūcijā Krievijā, pavasarī atgriezās dzimtenē, organizēja Gatartas bezzemnieku padomi, 1917.g. oktobris – 1918.g. februāris bija tās priekšsēdētājs. Pēc lielinieku varas krišanas atgriezies Krievijā. Pilsoņu kara laikā ieslodzīts Deņikina pārvaldītā apgabala katorgas cietumā. 1920.-21.g. Ufas guberņā pagasta izpildkomitejas priekšsēdētājs, 1921.-22.g. Zemes pārvaldes priekšsēdētājs. 1929.g. beidza Maskavas Timirjazeva Lauksaimniecības akadēmijas Inženierzinātņu fakultāti un palika tur strādāt par asistentu. 1930.–33.g. V. Gorjačkina palīgs mašīnu izmēģinājumos, docents un zinātniskais līdzstrādnieks Maskavā, Tulā, 1934.–45.g. Taškentā. 1937.g. apcietināts, no drošas moku nāves viņu izglāba enerģiskā dzīvesbiedre Krimas grieķiete Olga. 1945.–54.g. Baltijas mašīnu izmēģinājumu stacijas direktors (pēc J. Balsara). Vienlaikus 1945.–73.g. Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Lauksaimniecības mehanizācijas fakultātes Mašīnu un traktoru parka ekspluatācijas katedras vadītājs. Pētījis traktoru un lauksaimniecības mašīnu izmantošanas un lopkopības fermu mehanizācijas iespējas. 1953.g. tehnisko zinātņu kandidāts, pētījis pļaujmašīnu griezējaparātus. Sarakstījis grāmatu par traktoru un lauksaimniecības mašīnu izmantošanu, lopkopības mehanizāciju. 1966.g. apbalvots ar PSRS Ļeņina ordeni. Baltijas mašīnu izmēģinājumu stacijas darbinieki atceras I. Bierni kā goda vīru un demokrātu, kurš neuzspieda savu viedokli, bija apveltīts ar neizsīkstošu humoru un optimismu. Kad Cēsu staļinisti nolēma sagraut Vienības laukumā pieminekli No zobena saule lēca, viņi prasījuši mašīnu izmēģinājumu stacijas direktoram Henriham Henrihovičam (Indriķim Indriķa dēlam, kā viņu sauca partijas biedri) atsūtīt traktoru Staļiņec. “Moi tigri vsjo zdjelajut”(Mani tīģeri visu izdarīs), I. Biernis apzvērējis. Taču postītāji naktī veltīgi izgaidījušies vareno tehniku – tā neieradās, jo traktorists esot bijis piedzēries, – tā Henrihs Henrihovičs pēc tam taisnojies.