Mārtiņš Lācis

PSRS Sarkanā Karoga ordenis un Darba Sarkanā Karoga ordenis

Lācis Mārtiņš - Humanitāro zinātņu virtuālā enciklopēdija
Mārtiņš Lācis - tīmekļvietne "Nekropole"
Mārtiņš Lācis - Vikipēdija
Elektroniskais kopkatalogs
Novadpētniecības datubāze

1917. gada revolucionārs, čekists. 1904.g. beidzis Vecpiebalgas draudzes skolu. 1905.g. iestājās sociāldemokrātos un iesaistījās revolūcijā. 1905.g.g (3.) 16. decembrī piedalījās Vecpiebalgas kaujā. 1906.g. kļuva mežabrālis. 1908.g. pašmācībās ceļā ieguva tautskolotāja tiesības un strādāja Lielstraupes draudzes skolā un Rīgā. 1910.g. Rīgā iesaistījās slepenā sociāldemokrātu organizācijā, dzīvoja ar svešu uzvārdu un viltotu pasi. 1911.–12.g., izvairoties no tiesas, nokļuva Ziemeļkaukāzā, strādāja par mērnieku. 1913.–15.g. mācījies Alfonsa Šaņavska Tautas universitātes mākslas akadēmijā Maskavā. Par piederību sociāldemokrātiem apcietināts, izsūtīts uz Irkutskas guberņu, no kurienes 1916.g. izbēga. 1917.g. novembrī komunistiskās revolūcijas dalībnieks Pēterpilī, kara revolucionāru komitejas loceklis. 1918.g. Viskrievijas ārkārtējās komisijas jeb čekas loceklis, 1919.–21.g. Visukrainas čekas priekšsēdētājs, padomju terora galvenais organizētājs Ukrainā, par ko apbalvots ar Sarkanā Karoga ordeni. Pēc tam vadījis partijas un saimniecības darbu Krievijā. 1909.g. presē un kalendāros parādījās pirmās M. Lāča publikācijas. Mākslinieciska vērtība ir M. Lāča autobiogrāfiskai prozai par darbu čekā: "Mūsu ceļš"; "Divi gadi iekšējā frontē". Rakstījis aģitlugas. Izdota M. Lāča darbu izlase "Mūsu ceļš" (1967). 1938.g. apcietināts. Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Lācis Mārtiņš".