Krišjānis Berķis

Lāčplēša kara ordenis, Triju Zvaigžņu ordenis, Viestura ordenis, Aizsargu Nopelnu krusts, Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīme, Latvijas Republikas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa, Igaunijas Brīvības krusts, Ērgļa krusts, Igaunijas atbrīvošanas kara piemiņas zīme Krievijas sv. Vladimira ordenis, sv. Annas ordenis, sv. Staņislava ordenis, sv. Jura krusts, Beļģijas Leopolda ordenis, Lietuvas Vīta krusts, Ģedimina ordenis, Polijas Atjaunošanas ordenis, Francijas Goda Leģiona ordenis, Somijas Baltās Rozes ordenis

Krišjānis Berķis - Vikipēdija

Krišjānis Berķis - Lāčplēša kara ordeņa kavalieri

Krišjānis Berķis - tīmekļvietne Nekropole
Ģenerālis Krišjānis Berķis - Nacionālo bruņoto spēku tīmekļvietne
Krišjānis Berķis - Nacionālā enciklopēdija
Elektroniskais kopkatalogs
Novadpētniecības datubāze

Latvijas brīvības cīnītājs, Latvijas armijas ģenerālis. Mācījies Kaucmindes pagastskolā, Bauskas pilsētas skolā, 1903.–06.g. Viļņas kara skolā. Dienēja Helsinkos, precējies ar somieti Helmi Lehtonenu (1887–1961). Pirmajā pasaules karā cīnījies Austrumprūsijā, Karpatos, Galīcijā. Kopš 1917. gada 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulka komandieris. 1917.g. augustā cīnījies pie Mazās Juglas. Par pretošanos lielinieku revolucionārajai komitejai apcietināts. Pēc atbrīvošanas devās uz Somiju. 1919.g. martā iestājās Latvijas armijā. Tērbatā piedalījās 2. Cēsu kājnieku pulka formēšanā (tas dibināts 1919.g. 18. maijā), pirmais šā pulka komandieris. Tā sastāvā cīnījās pie Rūjienas, 1919.g. jūnijā Cēsu kaujās un pie Mazās Juglas. 1919.g. 6. jūlijā ar pulku ienāca Rīgā. 1919.g. augustā iecelts par Latgales divīzijas komandieri, piedalījies visās Rīgas atbrīvošanas kaujās, arī Jelgavas, Kurzemes un Latgales atbrīvošanā. Apbalvots ar visu triju pakāpju Lāčplēša Kara ordeņiem. 1919.g. paaugstināts par pulkvedi, 1925. – par ģenerāli. 1920.g. ievēlēts Satversmes sapulcē, no mandāta atteicās. Līdz 1934.g. komandēja Cēsīs izvietoto 8. Latgales divīziju, piedalījās Cēsu sabiedrības dzīvē. Piešķirtas Vaives dzirnavas kā Lāčplēša Kara ordeņa komandierim. 1934.g. Vidzemes divīzijas komandieris, atbalstīja K. Ulmaņa 1934.g. 15. maija apvērsumu. 1934.–40.g. Latvijas armijas komandieris. 1940.g. aprīlis – jūnijs Latvijas kara ministrs. Neslēpa savu pārliecību, ka komunisms ir lielākais cilvēces ļaunums un lāsts. 1940.g. jūlijā no Vaives dzirnavām devās uz Somiju pie ģimenes. Lai K. Berķi sagūstītu, čeka pēc V. Lāča priekšlikuma izmantoja par ķīlniekiem Latvijā palikušo K. Berķa dēlu un viņa ģimeni (K. Berķa dēls zvanījis no Rīgas uz Latvijas sūtniecību Helsinkos un teicis, ka viņam draud nošaušana, ja tēvs neatgriezīsies. K. Berķa sieva pēc ~15 gadiem izsūtījumā atgriezusies Latvijā, pārcēlusies uz Somiju, kur 1961.g. mirusi.) Atgriežoties Latvijā, K. Berķis apcietināts. Permā necilvēcīgos apstākļos čekas moku kambaros. No čekas zvērībām miruši arī viņa dēls Valentīns un mazdēls Kārlis. 1993.g. nodibināts K. Berķa fonds. Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Berķis Krišjānis"