Jānis Rukšāns

Triju Zvaigžņu ordenis

Rakstnieces Daces Rukšānes tēvs. Mācījies 1953.–61.g. pamatskolā Rīgā, 1961.–66.g. Bulduru dārzkopības tehnikumā, 1966.–73.g. studējis neklātienē Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā dārzkopības specialitātē. 1966.–67.g. biškopis Bulduru dārzkopības sovhoztehnikumā. 1967.–68.g. laboratorijas vadītājs notāra kantorī Rīgā, 1969.–70.g. dārznieks Latvijas Valsts universitātes Botāniskajā dārzā. 1970.–71.g. žurnālā "Veselība" mašīnrakstītājs. 1971.–72.g. asistents Latvijas Zinātņu akadēmijas botāniskajā dārzā. Kopš 1972.g. žurnāla "Dārzs un Drava" nodaļas redaktors, 1976.–91.g. turpat galvenais redaktors. Kopš 1991.g. savā saimniecībā Stalbes pagasta "Pulkās" nodarbojas ar sīpolpuķu ieviešanu, selekciju un pavairošanu. Izveidojis jaunas sīpolpuķu šķirnes, no kurām daudzas ieguvušas atzinību pasaulē. Tulpju šķirnes ‘‘Akadēmiķis Saharovs’‘ un ‘‘Girlfriend’‘ izstādītas pasaules dārzkopības izstādē Floriade – 2002, Holandē. Guvis panākumus cīrulīšu selekcijā – atklājis trīs jaunas cīrulīšu sugas. Zviedru zinātnieki vienu cīrulīšu sugu nosaukuši par Corydalis ruksansii. Sarakstījis grāmatas: "Sīpolpuķu uzziedināšana" (1976, 1978) (izdota arī Lietuvā); "Krokusi" (1981); "Narcises". Nosodoši rakstījis par P.Upīti (1896) un viņa darbu [ Dārzs un Drava 1987 #1; #5; 1988 #4]; "Pavasara puķu avīze" (2001). Kopā ar A. Seisumu atklājis jaunu dekoratīvo sīpolu un īrisu sugu. Ik gadus dodas botāniskajos ceļojumos lai meklētu vēl nezināmus augus. Latvijas Tautas frontes līdzdibinātājs Rīgā un Latvijas Tautas frontes Domes loceklis. Bieži rakstījis par atmodas norisēm presē. Par nopelniem Latvijas neatkarības atjaunošanā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Rukšāns Jānis".