Jānis Reinholds Doreds

Jānis Doreds - tīmekļvietne "Nekropole"
Elektroniskais kopkatalogs
Novadpētniecības datubāze

Pēc Cēsu elementārskolas beigšanas māceklis pie vācu tirgotāja, kur apguva vācu valodas un grāmatvedības pamatus. 1897.g. ieradās Maskavā pie brāļa, strādāja par izsūtāmo zēnu fotoveikalā un pašmācības ceļā apguva franču valodu, jo tajā bija pieejama fotoliteratūra. Kļuva par atzītu speciālistu fotogrāfijā. Gadsimtu mijā pasaulē sākās kinematogrāfijas laikmets. Arī J. Doredu aizrāva iecere kļūt par kino speciālistu. 1906.g. devās uz Parīzi, iekļuva slavenajā Šarla Patē (Pathé) kinofilmu uzņēmumā par tulku. 1907.g. pārcēlās uz Lielbritāniju, tad uz ASV, strādāja Patē firmas filiālē, vēlāk kinooperators. 1917.g. vasarā Krievijas pagaidu valdība iekļāva J. Doredu delegācijā uz ASV, lai iegūtu ASV valdības labvēlību. J. Doreda uzdevums bija parādīt amerikāņiem krievu filmas. Pa to laiku Krievijā notika komunistiskā revolucija un J. Doreds kopā ar delegāciju atgriezās Krievijā. 1918.g. boļševiki lika J. Doredam filmēt sarkanarmiju cīņās. 1919.g., boļševikiem atkāpjoties no Kijevas, viņš iestājās par kinooperatoru Antona Deņikina armijā. Atgriezies Latvijā, J. Doreds 1920.–24.g. strādāja Patē firmas Rīgas nodaļā un filmēja notikumus Baltijā. 1924.g. kā vienīgajam ārzemniekam viņam izdevās slepus filmēt Vladimira Ļeņina bēres un tūliņ pārsūtīt materiālu ārpus PSRS. Par to čeka J. Doredu apcietināja, notiesāja uz nāvi. Atbrīvots pēc ārvalstu protesta. 1925.–50.g. kā amerikāņu firmas "Paramount News" operators filmēja karu Abesīnijā, Spānijā, vācu armijas ieiešanu Vīnē, Prāgā, Polijā, sabiedroto tikšanos pie Elbas. Pēc Latvijas okupācijas pieņēma ASV pavalstniecību. Kopš 1950.g. pensijā. Dzīvoja Norvēģijā. 1955.g. J. Doreda trešā sieva Elizabete izdeva par viņu grāmatu "Zeme man ir apaļa" (latviski 1957, 1993), latviskojis J. Grīns. Publicēto materiālu apkopojums pieejams Cēsu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības mapē "Doreds Jānis Reinholds"